kouvõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

kouvõ 1 ¤17 vt

(a) kaevata ▫ rakt
  • i’lzõ kouvõ üles kaevata ▫ uzrakt; vāldiņ kouvõ lahti kaevata ▫ atrakt
  • Kis tuoizõn oukõ kōvab, se ī’ž sīņõ sizzõl sadāb. Kes teisele auku kaevab, see ise sinna sisse kukub. ▫ Kas citam bedri rok, tas pats tajā iekšā iekrīt. Mī’ed lekštõ kōvam riek vāldiņ. Mehed läksid teed lahti kaevama. ▫ Vīri devās atrakt ceļu. KK78
(b) kaapida ▫ kārpīt
  • Ǟrga kōvab mǭdõ jālgaks, si’z ta rištīngtõ džutškõb ja boksūb. Härg kaevab maad jalaga, siis ta inimest toksib ja puksib. ▫ Vērsis kārpa zemi kājām, tad viņš cilvēku baksta un dunkā.
kouvõ 2 ¤17 vt puskida, kaevata ▫ badīt, iebadīt
  • Ǟrga kōviz tä’m jarā. Härg kaevas ta surnuks. ▫ Bullis nobadīja viņu.

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra